Kas jāzina iedzīvotājiem par militārajiem objektiem

Militāro objektu apzīmēšanai lieto speciālas informatīvās zīmes. Informatīvo zīmju paraugus, šo zīmju lietošanas un izvietošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zīme ir taisnstūra veida laukums baltā, baltā luminiscējošā vai baltā fluorescējošā krāsā ar uzrakstu lieliem burtiem melnā krāsā "MILITĀRAIS OBJEKTS". Uzstādot zīmi dabā, to var papildināt ar informāciju (norādēm valsts valodā un, ja nepieciešams, svešvalodās un skaidrojošiem apzīmējumiem), piemēram, par aizliegumu fotografēt un filmēt konkrēto militāro objektu, ja tas noteikts normatīvajos aktos.

Iedzīvotājiem ir tiesības Aizsardzības ministrijas noteiktajā kārtībā apmeklēt vienību izvietojumus (militāros objektus), iepazīstoties ar karavīru sadzīves apstākļiem, viņu materiāli tehnisko nodrošinājumu un militāro apmācību.  Personai ir pienākums ievērot militārajā objektā noteikto uzturēšanās kārtību. Persona, kas to neievēro, var tikt izraidīta no militārā objekta. Personai aizliegts bez atļaujas iekļūt militārajā objektā.  No 01.07.2020. par patvaļīgu iekļūšanu militārajos objektos vai Nacionālo bruņoto spēku apsargājamos objektos piemēro naudas sodu līdz trīssimt naudas soda vienībām (viena vienība – pieci eiro). Savukārt par militāro objektu aprīkojuma bojāšanu vai iznīcināšanu piemēro naudas sodu līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām. Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem administratīvajiem pārkāpumiem veic Militārā policija.

Lai veiktu bezpilota gaisa kuģu lidojumus NBS ierobežojošajā zonās, jāveic saskaņošanas procedūra ar NBS Apvienoto štābu. Lai identificētu, vai bezpilota kuģa lidojuma trajektorija šķērso kādu no NBS gaisa telpas zonām (EVR RPAS NBS___), lūdzu iepazīties ar Latvijas gaisa satiksmes izveidoto skaidrojošo karti vietnē www.airspace.lv/drones/lv. Bezpilotu gaisu kuģu lidojumu saskaņošanas kārtība pēc MK 429 noteikumiem sadaļā 112.1 likumā “Par aviāciju”. Lai pieteiktu saskaņotos lidojumus bezpilota gaisa kuģiem, lūdzu sūtīt visus pieteikumus uz e-pasta adresi droni@mil.lv, aizpildot vienoto pieteikuma veidlapu. Savukārt visus citus jautājumus par šo jomu var uzzināt zvanot uz tālruni +371 67071180. Pieteikumi ar neaizpildītiem datiem, netiks izskatīti! Visi noteikumi, kas saistās ar bezpilota gaisa kuģu lidojumiem NBS ierobežojošajās zonās atrodami MK 429 noteikumos. Visi noteikumi, kas saistās ar drošu bezpilota vadīšanu Latvijas gaisa telpā (regulējums, reģistrācija, apmācības).

Tālvadības pilotam ir pienākums: 1) pēc Nacionālo bruņoto spēku karavīra pieprasījuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu, apliecinājumu par apdrošināšanu, atļauju vai saskaņojumu, kas konkrēta bezpilota gaisa kuģa lidojumu veikšanai ir nepieciešams saskaņā noteikumiem; 2) pēc Nacionālo bruņoto spēku karavīra pieprasījuma nekavējoties pārtraukt bezpilota gaisa kuģa lidojumu. Lidojumu novērotājam ir pienākums pēc Nacionālo bruņoto spēku karavīra pieprasījuma uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un apliecināt veselības stāvokļa atbilstību ar veselību apliecinošiem dokumentiem.

Nacionālie bruņotie spēki ir tiesīgi pieprasīt pārtraukt lidojumu, ja netiek ievērotas noteikumu prasības. Lai novērstu kaitējumu valsts aizsardzības interesēm, Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona var pieņemt lēmumu par bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, pielietojot šaujamieročus vai speciālos līdzekļus, ja attiecīgais lidojums veikts, pārkāpjot normatīvajos aktos noteikto lidojumu aizliegumu virs militārajiem objektiem vai to tuvumā, virs karakuģiem, kā arī gaisa telpas aizliegtajās zonās, īslaicīgi rezervētajās zonās un īslaicīgi norobežotajās zonās, kas izveidotas Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, vai radot pamatotus draudus personām, kuru apsardze tiek veikta saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 6.1 panta otrās daļas 1., 2. un 3.punktu. Bezpilota gaisa kuģu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu vai tādu cita veida lidaparātu piespiedu nosēdināšanu vai iznīcināšanu, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi, kā arī incidenta apstākļu noskaidrošanu veic Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar kompetentajām valsts institūcijām atbilstoši kārtībai, kuru nosaka Ministru kabinets.

Ap valsts aizsardzības objektiem, valsts aizsardzības vajadzībām paredzētajiem navigācijas tehniskajiem līdzekļiem un militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem līdzekļiem var tik izveidotas aizsargjoslas.  Tās tiek noteiktas, lai: - nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī mazinātu šaušanas un spridzināšanas rezultātā radušos triecienviļņu un trokšņu negatīvo ietekmi uz cilvēkiem, mājdzīvniekiem un būvēm, kas atrodas valsts aizsardzības objekta tuvumā, un garantētu cilvēku un viņu īpašuma drošību ārkārtējos gadījumos; - nodrošinātu, ka netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos. Aizsargjoslām ap valsts aizsardzības objektiem minimālais platums ir 25 metri, skaitot no valsts aizsardzības objekta ārējām robežām, maksimālais platums — 600 metru. To valsts aizsardzības objektu sarakstu, ap kuriem tiek veidotas aizsargjoslas, un aizsargjoslas platumu ap katru valsts aizsardzības objektu, kā arī  darbību ierobežojumus aizsargjoslās nosaka Ministru kabinets.

Aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts: - ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus; - rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus; - turēt dzīvniekus un nokraut materiālus; - novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai.  Papildus minētajiem ierobežojumiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts fotografēt, filmēt vai citādā veidā dokumentēt valsts aizsardzības objektu. Aizsargjoslā ap bruņoto spēku aviācijas bāzi Ķeguma novada Rembates pagastā papildus minētajiem ierobežojumiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegts audzēt kokus. 

Par noteikto uzturēšanās ierobežojumu pārkāpšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 194.4 pantu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro.  Savukārt par saimnieciskās darbības veikšanu aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju uzliek naudas sodu fiziskajām personām no trīsdesmit līdz septiņsimt eiro, bet juridiskajām personām — no septiņdesmit līdz tūkstoš četrsimt eiro, bet par normatīvajos aktos noteikto prasību pārkāpšanu attiecībā uz aprobežojumiem aizsargjoslā ap valsts aizsardzības objektu uzliek naudas sodu amatpersonām no septiņdesmit līdz septiņsimt eiro.